"Garšīgie likumi" un "Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā" Mālpils internātpamatskolā

Mūsu skola iesaistījās projektā "Garšīgie likumi", ko organizēja Eiropas Parlamenta pārstāvji. Jau iepriekšējā mācību gadā 9p klases skolēni kopā ar skolotāju Eviju Kļaviņu apguva nodarbības par Ģenētiski modificēto pārtiku un Alergēniem pārtikā. Šajā gadā skolēni kopā ar skolotāju Daci Purviņu apguva nodarbību par Jauno pārtiku. Noslēguma pasākumu vadīja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve - Jolanta Bogustova, kas lieliski iesaistīja skolēnus diskusijās par "Garšīgie likumi" un aktuālais Eiropas Parlamenta darbā pārtikas drošuma jomā. Skolēni grupās prezentēja savus sagatavotos materiālus par Ģenētiski modificētajiem organismiem, Alergēniem pārtikā un Jauno pārtiku. PVD Ziemeļpierīgas pārvaldes pārtikas inspektores Vija Stašulāne un Rūta Annuška pastāstīja par pārtikas drošumu Latvijā. Vietējā uzņēmēja Kristīne Kaņepēja pastāstīja par savu saimniecību, kurā audzē dažādas ogas un augļus un tos uz vietas arī pārstrādā. Skolēniem bija arī iespēja degustēt Kristīnes saimniecībā gatavoto ābolu sulu un sukādes no pīlādžiem, cidonijām un ķirbjiem. 7.klases skolēni prezentēja savus uzņēmējdarbības projektus, kas tapuši piedaloties Bērnu vides skolas organizētajā starptautiskajā projektā  "Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā". Noslēgumā skolēni diskutēja par uzzināto - kas ir jaunā pārtika un vai tā var uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, ieguva priekšstatu par to, kā Eiropas Parlamenta lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti, noskaidroja, kas ir ģenētiski modificētā pārtika un vai tā ir pieejama Latvijā un guva izpratni par Eiropas Parlamenta, valsts, pašvaldību un ēdināšanas nozares speciālistu lomu rūpēs par pārtikas drošumu Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem. Degustācijā skolēni varēja nogaršot jaunās pārtikas produktus - Čia sēklas pudiņos, smūtijos, godži ogas, tofu sieru ar ciedru riekstiem, amaranta sēklu biezputru ar kokosriekstu skaidiņām un cukurniedru sīrupu, kaltētas zīdkoka ogas u.c.

Vesela Latvija

 Mālpils internātpamatskolas pārstāvji Solvita Lapiņa un Dace Purviņa piedalījās "Apmācības Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla koordinatoriem par veselības veicināšanas un sabiedrības veselības jautājumiem" Vesela Latvija

Apmācības veselību veicinošo skolu koordinatoriem “Vesela Latvija”

Darba kārtība

25.11.2017.

9.00-10.00	Reģistrācija, kafijas pauze
	Apmācību pirmā daļa – lekcijas
10.00-11.00	Veselības veicināšanas teorētiskie modeļi. Veselības veicināšanas pieejas izglītības iestādes vidē (Anita Villeruša, Dr. med, asoc. prof. RSU)
11.00-11.50	Vecāku pedagoģiskā kompetence  (Ausma Golubeva, / Anita Skalberga, Dr. paed.)
11.50-12.00	Jautājumi un diskusijas
12.00-13.00	Pusdienas
	Apmācību otrā daļa – lekcijas
13.00-13.40	Veselību veicinošas un atbalstošas izglītības iestādes vides veidošana (Lauma Spriņģe, Dr. med., RSU)
13.40-14.20	Veselību veicinošas fiziskās aktivitātes (Irēna Upeniece, Dr. paed, asoc. prof., RSU)
14.20-15.00	Veselības izglītības jautājumu iekļaušana mācību stundās un interešu izglītībā (Ausma Golubeva, Dr. sc. admin., LU)
15.00-15.10	Jautājumi un diskusijas
15.10-15.40	Kafijas pauze
	Apmācību trešā daļa – lekcijas
15.40-16.15	Latvijas un ārvalstu veiksmīgi īstenotu iniciatīvu vai pasākumu (labās prakses) piemēri  (Lauma Spriņģe, Dr. med., RSU / Ausma Bruņeniece, Pumpuru vidusskola)
16.15-17.00	Ieteikumi veselības veicināšanas un slimību profilakses iniciatīvām lielajās skolās, mazajās skolās, lauku teritorijās (Ausma Golubeva, Dr. sc. admin., LU / Anta Zāģere, Aizkraukles novada vidusskola
17.00-17.10	Jautājumi un diskusijas
17.10-17.30	Pirmās dienas kopsavilkums, diskusijas
17.30.-18.30	Brīvais laiks, iekārtošanās numuriņos
18.30-19.30	Vakariņas

26.11.2017.

7.30-8.30	Brokastis
8.30-10.00	Darbs grupās (3 paralēlas tēmas)
	I Pieredzes apmaiņa par veselības veicināšanas un slimību profilakses iniciatīvām lielajās skolās, mazajās skolās, lauku teritorijās
	II Veselību veicinošas un atbalstošas izglītības iestādes vides veidošana
	III Sadarbības vecināšana izglītības iestādes vidē veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā
10.00-10.10	Pauze
10.10-11.40	Darbs grupās (3 paralēlas tēmas)
	I Pieredzes apmaiņa par veselības veicināšanas un slimību profilakses iniciatīvām lielajās skolās, mazajās skolās, lauku teritorijās
	II Veselību veicinošas un atbalstošas izglītības iestādes vides veidošana
	III Sadarbības vecināšana izglītības iestādes vidē veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā
11.40-12.40	Pusdienas
12.40-13.40	Darba grupu rezultātu prezentācijas
13.40.-14.00	Jautājumi un diskusijas
14.00-15.00	Noslēgums un apliecību izsniegšana

Pasaules lielākā mācību stunda

Skolotājas Solvita Lapiņa un Dace Purviņa piedalījās Pasaules lielākajā mācību stundās konkursā ar savu sagatavoto stundu.

Globālās izglītības nedēļa 2017

Mana pasaule ir atkarīga no mums visiem

Globālās izglītības nedēļa ir starptautisks pasākums, ko vairāk nekā 15 gadus koordinē un atbalsta Eiropas Padomes Ziemeļu-Dienvidu centrs. Globālās izglītības nedēļā visā pasaulē tiek organizēti pasākumi, kas veicina globālās pilsonības attīstību. Iedvesmojoties no ANO Ilgtspējīgas attīstības 4.mērķa – nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību visiem – šajā nedēļā tiek pievērsta īpaša uzmanība izpratnes bagātināšanai par globālu pasauli un pilsonisko pozīciju tajā, cieņai pret daudzveidību, starpkultūru komunikācijai, atbildībai par savu rīcību un spējai līdzdarboties taisnīga un ilgtspējīga miera nodrošināšanai pasaulē.

Globālās izglītības nedēļa Latvijā notiks no 18. līdz 26. novembrim. Tās norisi jau ceturto gadu pēc kārtas koordinē Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) sadarbībā ar UNESCO LNK, LU PPMF un citām sabiedriskajām organizācijām. Globālās izglītības nedēļas pasākumu organizēšanā iesaistās dažādi sadarbības partneri – skolas, augstskolas, jauniešu centri, bibliotēkas un citi interesenti, kam rūp ilgtspējīga pasaule.

Šī gada Globālās izglītības nedēļas kopsaucējs – Mana pasaule ir atkarīga no mums visiem – norāda uz to, ka visi esam saistīti un ka aktīva līdzdalība ir veids, kā veidojam savu, savas kopienas, valsts un visas pasaules saskaņotu attīstību. Īpaši ceram, ka prasmes vienlaikus domāt globāli un rīkoties lokāli, sasaistot globālos problēmjautājumus ar vietējo kopienu ikdienas dzīvi, dos ieguldījumu mieram pasaulē.

Šogad LAPAS sadarbībā ar biedru organizāciju homo ecos: ir sagatavojuši informatīvos un metodiskos materiālus, kuros var atrast ierosmes diskusijām un aktivitātēm par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem – Latvijas un pasaules faktus, video saites, globālos un vietējos piemērus, sadarbības partnerus. Gandrīz 30 dažādas organizācijas visā Latvijā, kas ir paudušas interesi līdzdarboties Globālās izglītības nedēļas aktivitāšu organizēšanā savā reģionā, saņems šīs informatīvo un metodisko materiālu pakas. 

Sekojiet līdzi Globālās izglītības nedēļas norisēm Latvijā un citās Eiropas valstīs, izmantojot mirkļbirkas: #Myworlddependsonus; #GlobalEducationWeek; #GEW17, #GlobālāIzglītība, kā arī LAPAS sociālo tīklu kontos (Facebook, Twitter – LAPAS_LV).

Ko es varu darīt savā izglītības iestādē? – Ziemeļu-Dienvidu centra ieteikumi

Jautā, ierosini un piedalies: inga@zalabriviba.lv 

Pasākumu vada Inga Belousa, LAPAS, Zaļā brīvība

10.00 – 10.30         Godīgās tirdzniecības rīta kafija un tēja, reģistrācija (vestibils)           

10.30 – 10.45         Globālās izglītības dienas atklāšana

10.45 – 12.30         Fokusgrupas diskusija “Kāpēc izvēlos globālo izglītību?” (auditorija B6)

Piedalās ar pārstāvji no dažādām ieinteresētajām pusēm, kas izstrādā un ievieš ar globālo izglītību saistītus normatīvos dokumentus, īsteno ar globālo izglītību saistītus projektus, mācību kursus, izdod mācību līdzekļus, organizē globālās izglītības kampaņas, u.c. Fokusgrupa mūsu pasākuma izpratnē būs dalīšanās ar pieredzi un turpmākas darbības idejām par globālo izglītību no savas skatu platformas.

12.30 – 13.00     Humusa komandas uzkodu galds, godīgās tirdzniecības kafija un tēja (vestibils)

13.00 – 14.30          Attīstības stāsti: Kā mediji veicina sabiedrības globālo izglītību? (auditorija B6)

Anta Blumberga, Veselība: No Fredija Merkūrija līdz..

Mums katram ir savs stāsts, kā esam uzzinājuši par HIV. Četrdesmitgadniekiem tas ir Fredijs Merkūrijs un citas savienības, kas mirušas no AIDS. Ir pagājis ilgs laiks kopš pirmoreiz uzzinājām par AIDS. Daudz kas ir mainījies HIV izplatības ziņā gan Latvijā, gan pasaulē. Tomēr ap šo slimību ir daudz mītu, aizspriedumu, un stigma joprojām nebeidzas. Dodoties uz Svazilendu, arī man nācās uzklausīt dīvainas un absurdas piezīmes, jo daudziem šķita, ka pie tādas slimības izplatības ir neiespējami atgriezties neinficētam. Latvijā joprojām HIV inficēties cilvēki neuzdrošinās atklāti runāt par savu slimību. Svazilendā ir cilvēki, kas īpaši pie tā strādā, lai atbrīvotu sabiedrību un arī pašus inficētos no stigmas, kas apvīta ap šo slimību. Svazilenda šajā ziņā ir lielisks piemērs, kas atklāj, ka HIV inficētie nav pagrabos slēpjama grupa, ka viņi var būt līdzās – kaimiņu dzīvoklī, restorāna virtuvē, skolā, veikalā un visur citur un viņu rokas spiediens vai apkampiens nav absolūti nekāds apdraudējums.

Sandra Kropa, LTV un LR1: Sems Okello, kas Ugandā palīdz cilvēkiem dzīvē rast jaunu sākumu

Sema Okello dzīvesstāsts no vienas puses ir ilustrācija tam, cik nežēlīgi ir Āfrikas konflikti, bet no otras puses parāda, kā iespējams tikt pāri pagātnes sāpīgajai pieredzei un motivēt sabiedrību pārmaiņām. Viņš saka: “Mana filozofija balstās uz ideju, ka Āfrikā nav iespējama attīstība, ja visiem nav pieejama izglītība un tā nebalstās uz starptautisku dialogu. Ar izglītību vien nepietiek. Ir jāspēj klausīties un saprast citus, jāspēj diskutēt par idejām, kas skar citus...  Ja jūs kā žurnālisti atbraucat uz Āfriku un vēlaties veidot stāstus par šejienes nabadzību un korupciju, tad varbūt ir vērts uzdot jautājumu, kāpēc te pastāv tāda korupcija? Tas ir tāpēc, ka nav sakārtota sociālās drošības sistēma. Kāpēc tādas nav? Politikas dēļ, jo tikko kā ir vāja sociālā drošības sistēma, ir vāja nācija un, ja ir vāja nācija, to var viegli ekspluatēt. Tāpēc nevajag par Āfriku runāt tikai kā par nabadzīgu, korumpētu vietu. Vajag diskutēt par šīs nabadzības un korupcijas iemesliem.”

Woodpecker Pictures dokumentālā filma Māla bērni (režisors: Kārlis Lesiņš, operatori: Mārtiņš Jurevics un Jānis Indriks, producente: Zane Kalniņa)

Dokumentālā filma iepazīstina ar organizāciju “The Global Fairness Initiative”, kas Nepālā risina ķieģeļu industrijas situāciju, iestājoties par labākiem darba apstākļiem un atteikšanos no piespiedu darba bērniem. Līdz ar to palīdzot arī ķieģeļu rūpnīcām attīstīt labāku biznesa pieredzi. Organizācija ir atradusi risinājumu bērniem, kuru skološanas laiks sakrīt ar pavadīto laiku ķieģeļu rūpnīcā – izveidojot skolas un nodrošinot bērnu izglītošanos. Bet, neskatoties uz to, bērni bieži izvēlās sekot vecāku dzīvesveidam. Kāda ir ķieģeļu rūpnīcas darbinieku ikdienas dzīve?  Un kāda ir bērnu dzīve ķieģeļu rūpnīcā? Un kāda, dzīvojot atkritumu pilsētā? Kā ir dzīvot attīstības valstī un ar kādiem izaicinājumiem saskaras bērni?          

14.30 – 15.00     Humusa komandas uzkodu galds, godīgās tirdzniecības kafija un tēja (vestibils)

15.00 – 17.30         Starptautiskās izglītības akcijas “Pasaules lielākā mācību stunda”

                                   rezultāti un noslēgums (auditorija B6)

Starptautiskā izglītības akcija “Pasaules lielākā mācību stunda”

Pasaules lielākā mācību stunda ir starptautiska izglītības akcija, kas vienlaikus norisinās gandrīz simts pasaules valstīs. Tās mērķis ir iepazīstināt bērnus, jauniešus un pieaugušos ar 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO valstis ir apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam, un iesaistīt ikvienu to sasniegšanā. Pasaules lielāko mācību stundu Latvijā organizē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK), to atbalsta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī nevalstiskās organizācijas, tostarp LAPAS – Latvijas platforma attīstības sadarbībai, LAPSA – Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma u.c.

Šogad Pasaules lielākās mācību stundas vadmotīvs ir ilgtspējīgs pārtikas patēriņš un veselīgs dzīvesveids, tādēļ aicinājām pedagogus un skolēnus piedalīties gan organizatoru izveidotajā pārtikas projektā „Katram šķīvim savs stāsts”, gan pašiem sagatavot inovatīvu mācību stundu, nodarbību, semināru, lekciju un citu pasākumu plānus, kas veltīti kādam no 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

15.00 – 15.30         Ievads: Skolotājs – iedvesmotājs ilgtspējīgai kopienas attīstībai

UNESCO LNK ģenerālsekretāres Baibas Moļņika uzruna

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja uzruna

15.30 – 15.45         Ieskats 2017. gada akcijas mērķos, rezultātos

UNESCO LNK izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa

Pateicība veiksmīgāko plānu autoriem

15.45 – 16.15         Pasaules lielākās mācību stundas pieredzes stāsti

16.15 – 17.00         Projekti ilgtspējīgam pārtikas patēriņam izglītības iestādēs: pieredze,

padomi, kā iesaistīties?

Agita Pusvilka, homo ecos:

Edmunds Cepurītis, Ekoskolu programma

NB! Tie, kas piedalās visos Globālās izglītības dienas pasākumos, saņems apliecinājumu par dalību globālās izglītības profesionālās pilnveides seminārā.